its complicated

Visa diena kaa vieni vieniigi pelni, ko kaisu ejot vai skrienot pa ielu ...
Un paari visam neapteestas skumjas, kas klaaj debes malu liistot vai saulei spiidot.
Kaut es speetu savaadaak un labaak, kaut man buutu drosme un speeks sakravaat visu un teikt - viss, ir gana, es eju un ticeet, ka speeju aiziet un paiet. Kpc es neesmu kaa citi, kas nebaidaas no ielaam, cilveekiem un klajas debess virs galvas? Tpc, ka esmu gljeeva un man nepietiek drosme un speeka. Kaa apburts loks kuraa seezhot liekas, ka smoc un nespeej paelpot, briizham sajuutot veeja braazmu bet tad saprotot, ka taa ir tikai iluuzija, kas uz briidi paarnjem un tad akal nozuud.

Vai nevar vnk kkur pieteikties pie jaunas dziives un nulle atminjaam un pieredzes? Pie taa, kur dod speejas kaa beernam visu saakt no gala uzskatot ka viss ir skaists, balts un tiirs, nebaidoties no pasaules, jo taa nav zinaama, nebaidoties no cilveeces, atgruushanas utt utt, jo tas nav nekad pieredzeets? nu, tak, kpc nevar vnk kkur pieteikties uz dzeeshanu un jaunu OS ielaadi taa kaa datoram, saluuzt un mees instaleejam no jauna? esmu gatava tik paraadi man celju, kur jaaiet un es ieshu.

Bruce springsteen - Streets of Philadelphia ... kaa glazuura paari, betnu reizeem jau vajag pamielot dveeseli un ljaut garam izliit, lai celjoties no riita buutu ko saslauciit.