Shkjiet, ka dziive allazh skries pakalj tev, lai kur tu nebuutu un tad, kad tu to saac saprast tu esi tas, kas skrien pakalj dziivei .. viss izmainas mirklii, kad tu saac saprast speeles noteikumus un apzinoties tu izvadies mekleetaaja lomaa paanjemot dziives veikto lomu un ieliekot sevi taas vietaa.
un te nu es esmu speeles puslaikaa ar garu noteikumu virkni rokaa censhoties izspeeleet naakosho gaajienu un dziive staav un gaida kaa reiz gaidiiju es, nedomaajot un nezinot, bet akli vadoties liidz.
Reiz man shkjita, ka vara dod iespeeju mainiit un paveerst visu sev par labu, bet shobriid, man shkjiet, ka vara speej tik graut un paarveerteet savu speeju un liidzarto sevi ieliekot rindaas, kur tup tie, kas ir bijushi par aklu - kaa es, par aklu dzenoties pakalj, lai taa ieguutu, bet paarskrienot veeju neviens jau nav teicis, ka aiz taa sekos miers un bezveejsh, vai es kljuudos?
Aplis, muuzhiigais aplis, kuraa iekaap liidzar briidi, kad piedzimi un izkaap, pareizaak sakot, izkriiti, kad tevi izmet. vai varbuut kaads mani izlaidiis, ja paluugshu, ka veelos izkaapt?
Un jaa, tukshums, ko vairums liekas, ka speej aizpildiit, bet tas ir tikai mirklja acu maans, kas pagriezhoties aiziet, bet kaa tu zaudee mundrumu tas ir atpakalj kaa deele, kas pieliip un grib panjemt visu, ko taj vajag.
No comments:
Post a Comment